Rotaļīga iesaistīšanās

“VIP piezīmes” ir rakstu sērija, kurā katru nedēļu stāstām par kādu nelielu prasmi, metodi vai audzināšanas aspektu, kas iekļauts Pleca “Vecāku izglītības programmā” jeb VIP. Šīs ir mazas ceļa norādes, kuru mērķis ir mudināt aizdomāties par to, kā audzinām bērnus, un mainīt ierastās metodes, lai tiektos uz saikni veicinošu audzināšanu, kas ir drošu un veselīgu attiecību pamats. VIP programma kopumā ir 21 stundu gara, tās ir septiņas nodarbības reizi nedēļā, kurās dziļāk iepazīsiet sevi, iemācīsieties labāk saprast savu bērnu, viņa uzvedību un vajadzības, kā arī iegūsiet daudz praktiskus rīkus, ko izmantot bērnu audzināšanā un kas patiešām strādā!
Turpinot rakstu sēriju “VIP piezīmes”, šodien apskatīsim vienu no saikni veicinošām komunikācijas formām, kas mums, pieaugušanjiem, nereti nākas ļoti grūti, un tas ir rotaļīgums.
ROTAĻĪGA IESAISTĪŠANĀS
Rotaļa ir bērna valoda, viņa būtība un svarīgākā izpausmes forma. Rotaļīgums atbruņo bailes, palīdz veidot saikni un savstarpēju uzticēšanos, rada mūsos prieku. Rotaļājoties bērns var arī labāk mācīties, jo samazinās stresa līmenis.
Bērniem, kuri nesaņem rotaļīgu attieksmi no saviem aprūpētājiem un nerotaļājas, ir grūtības attīstīt socializēšanās prasmes un “nolasīt” citu neverbālās norādes. Viņiem ir izmainīta smadzeņu ķīmija, un saiknes veidošana ar citiem ir apgrūtinoša, kā arī novērojama samazināta empātijas spēja un tieksme ātri “uzsprāgt”.
Rotaļīga mijiedarbība no zīdaiņa vecuma ir svarīga bērniņa attīstībai, jo caur to mazulis iemācās, ka kāds labvēlīgā veidā atsaucas viņa vajadzībām, viņš ir svarīgs un viņam ir balss, kuru sadzird. Rotaļīgums deaktivizē baiļu reakcijas, bērns izjūt labsajūtu un var veidot dziļu emocionālu saikni ar citiem. Pierādīts, ka, saglabājot rotaļīgumu un humoru ģimenes attiecībās cauri dzīvei, bērni arī pieaugušā vecumā vēlas vairāk laika pavadīt kopā ar saviem vecākiem.
Lai bērns rotaļātos ar jums, jums ir jārotaļājas ar bērnu! Pieaugušie nereti domā, ka zina, kā rotaļāties ar bērnu, bet bieži pieļauj tipiskas kļūdas:
  • Pārņem vadību pār rotaļu – mēs nolemjam, kādu spēli spēlēt vai ko darīt ar rotaļlietu;
  • Apber bērnu ar jautājumiem par to, ko viņš dara, kā iet skolā, ko ēda pusdienās, utt.;
  • Pamāca – vecākiem ir tieksme katrā saskarsmes reizē bērnu par kaut ko pamācīt.
Rotaļas laikā bērns ir galvenais, un mums jāļauj viņam vadīt rotaļu un piedāvāt savas idejas. Tas bērnam ļaus justies vērtīgam, saredzētam un sadzirdētam, cels viņa pašapziņu. Lai ļautu bērnam vadīt rotaļu, vecākiem jāspēj dalīties ar varu un nevajagt baidīties būt rotaļīgiem.
Arī disciplinēšanu vēlams sākotnēji veikt, izmantojot rotaļīgumu. Nereti pietiek tikai uztaisīt muļķīgu seju vai izmest joku, lai pilnībā izmainītu atmosfēru un patiešām panāktu vēlamo rīcību no bērna. Bērns daudz labprātāk reaģēs uz rotaļīgu disciplinēšanu, kas palīdzēs sajusties uz viena viļņa ar vecāku, nekā uz autoritatīvu, stingru pavēli.
Būt rotaļīgam kopā ar bērnu nav viegli, jo nereti vēlamies saglabāt autoritāti un ātri panākt bērna bezierunu paklausību, taču ceļš uz drošo piesaisti un emocionāli tuvām attiecībām prasa laiku un resursus. Angliski to sauc par “investment parenting” – audzināšanu, kurā esam gatavi daudz ieguldīt sākumā, lai vēlāk baudītu augļus – drošas un siltas, uzticības pilnas attiecības ar saviem bērniem. Tas ir tā vērts!
Atcerieties, ka rotaļa atbruņo bailes un rotaļāšanās ir bērna valoda. Mums jāprot runāt viņu valodā, ja vēlamies izveidot saikni.