Sadarbība ar skolu

Bērnu un jauniešu emocionālā slodze ir dinamiska lieta un tā mēdz mainīties. Katrs no mums mācāmies dzīvot un darboties dažādos režīmos – gan kā bērni, gan arī kā pieaugušie. Tomēr ir ļoti svarīgi sekot līdzi tam, kā bērni jūtas, lai paši iemācītos sajust tos brīžos, kad ‘trauciņš līst pāri’ un nākotnē būtu mazāks risks piedzīvot emocionālu un/vai mentālu izdegšanu.

Lai bērni iemācītos izprast savu emocionālās noslodzes līmeni un veidotu veselīgus paradumus, ārkārtīgi svarīga ir pieaugušo (vecāku un skolotāju) iesaiste, jo bērni mācās no piemēriem.

Kādreiz ir svarīgi iesaistīt sarunā skolotāju, bet saruna nedrīkst būt kā uzbrukums, un tās mērķis nav vainīgo sodīšana, bet gan sadarbība, lai palīdzētu bērnam justies labāk un veidotos dialogs starp vecāku un skolotāju, kas stiprinātu visu iesaistīto izpratni.

Uzrunājot pedagogu, ieteicams apliecināt, ka esat sastapušies ar grūtībām kādā jautājumā un vēlaties pedagoga profesionālu iesaisti, padomus situācijas risināšanā, ka vēlaties kopīgi padomāt, kā situāciju risināt. Atcerēsimies, ka mēs, pieaugušie, esam piemērs arī daudzās citās jomās.

Tā kā pārslodze ir problēma, kas daļēju radusies arī skolā, tad arī svarīgi tā novēršanu risināt tur. Pārrunājiet ar klases audzinātāju vai atbildīgo speciālistu, kāda ir jūsu iesaiste. Pārrunājiet atsevišķi:

a) kādi ir klases kopējie EMU rezultāti? Ko tie pasaka par klasi, varbūt ir kādas lietas, kas ir aktuālas ne tikai Jūsu bērnam, bet visai klasei?

b) veselīgu pārslodzes risināšanas prasmju attīstīšanas plānu (piemēram, audzināšanas stunda par emociju un slodzes sajušanu un atpazīšanu, saruna ar skolas atbalsta personālu vai ārējo speciālistu par emocionāli un mentāli veselīgas vides veidošanu un tam nepieciešamajiem paradumiem mājās un skolā), bērnu vecāku pārrunas mājās par vērtībām un vajadzībām, noskaidrojot bērnu emocijas un problēmas; un vecāku un audzinātāju vienošanās par konkrētu pašregulācijas prasmju trenēšanu (ko veic gan vecāki mājās, gan skolotāji skolā (piemēram, miera elpa).

Pajautājiet, kas tiek sagaidīts no jums un vai ir kaut kas tāds, ko skola šobrīd neiesaka jums darīt. Pavaicājiet arī, kad varētu notikt nākamā tikšanās, lai kopīgi novērtētu panāktās pārmaiņas.

Tuvākajās nedēļās pievērsiet arī nedaudz lielāku uzmanību savam bērnam – pārslodzes režīmā esošie bērni, var saskarties ar psihoemocionālām problēmām, tādām kā pastiprināts uztraukums vai nomāktība. Jūsu iesaiste palīdzēs tās ātrāk pārvarēt.

Ja jūtat, ka sadarbība ar skolu klibo, pajautājiet (audzinātāja, skolas speciālistu vai skolas vadības līmenī), kā varat palīdzēt. Skolās arī strādā tikai cilvēki, un bieži var vērot, ka arī viņiem ir nepieciešams atbalsts prasmju un procesu pilnveidē (vecāki, iesaistot papildu speciālistus, te var pozitīvi un konstruktīvi palīdzēt).