Robežas, draudzība un prasme pateikt “nē”: Kā atbalstīt bērnu jaunu draudzību veidošanā mācību gada sākumā?

Mācību gada sākums var radīt trauksmi bērniem, pusaudžiem un viņu vecākiem. Lai gan bērns, iespējams, vēlas un tiecas pēc jaunām draudzībām un vēlas tās iegūt, taču šī var būt joma, kurā, sākoties jaunajam mācību gadam, ir nepieciešama palīdzība.

Tātad, ko jums kā trauksmaina bērna, pusaudža vai jaunieša vecākam darīt, lai palīdzētu bērnam iemācīties veidot kontaktus ar citiem vienaudžiem? Kā arī, kā veidot prasmes, kā tikt galā ar situācijām, kurās viņam neveicas, un saglabāt savstarpēju draudzību laika gaitā?

Tas ir grūts uzdevums, jo mēs pārdzīvojam par saviem bērniem, kad redzam konfliktus, vai dzirdam no saviem bērniem tādus vārdus kā: “Viņa vai viņš pret mani izturas nejauki/ ļaunprātīgi/ darīja man pāri.” Vai arī, kad pamanām, ka uz bērna aicinājumiem uz rotaļām netiek atbildēts, vai kad konstatējat, ka mans pusaudzis vai jaunietis tiek izslēgts no vienaudžu “sociālajiem plāniem”.

Lielākiem bērniem (pamatskolēniem vai vidusskolēniem) automašīna ir lieliska vieta, kur dzirdēt un pamanīt, kas notiek pusaudža un viņa attiecību un draudzību pasaulē. Piemēram, varam kādā ekstra situācijā piedāvāt aizvest savu bērnu un viņa vai viņas draugus uz vēlamo galamērķi un tikmēr ļaujiet savstarpējām sarunām mašīnā izvērsties. Jo klusāk jūs sēdēsiet vadītāja sēdeklī, jo vairāk jauniešu aizmirsīs, ka jūs tur esat, un runās atklātāk un atklātāk.

Palīdziet atrast vārdus kā pateikt “nē”

Ierosiniet dažādas replikas, ko bērni un jaunieši var izmantot, atbildot vienaudžiem, ja viņus apsmej vai ja viņi baidās izteikt savas vēlmes. Sniedziet viņiem vārdus, lai pateiktu “nē”, ja viņi nevēlas ievainot vienaudžu un citu personu jūtas.

Nemierīgam bērnam, pusaudzim vai jaunietim, kurš vienkārši vēlas izpatikt visiem apkārtējiem, ir grūti pateikt “nē”. Kādreiz sarežģīti var būt pat pateikt, ka viņš vēlas zaļo, nevis sarkano dzēšgumiju, vai atbildēt vienaudzim, ka viņš nevēlas redzēt šo filmu vai iet uz šo ballīti. Grūti ir arī atbildēt citai personai, kas var noniecināt vai ņirgāties par jūsu bērnu, pusaudzi vai jaunieti. Dažreiz bērni (un arī pieaugušie) sastingst, un frāzes, ko mēs vēlētos, lai būtu teikuši, nāk prātā tikai pēc tam, kad lielais satraukums un sakāpinātās emocijas ir izkliedējušās.

Tāpēc ierosiniet savu pusaudzi (un arī paši pamēģiniet) tādas frāzes kā:

Nē, paldies. Ne šodien.

Varbūt citreiz.

Es tajā dienā neesmu brīvs.

Man ir labi. Man tas nepatīk.

Tā nav piemērota izklaide man.

Jums nepatīk mani (apavi)? Tas ir forši.

Pusaudžu bērni zina, ka vienmēr var “vainot” savus vecākus savu vienaudžu priekšā un izmantot viņus kā attaisnojumu, kāpēc kaut ko nedarīt, sevišķi tad, ja paši nespēj pateikt savu “nē”. Kādreiz pat var gadīties, ka pusaudzis un jaunietis to labi zina un var sūtīt vecākam īsziņu, piemēram: “Es grasos tev piezvanīt un pajautāt, vai es varētu pārnakšņot pie draugiem, bet es negribu, tāpēc saki “nē””. Kad zvans atskan, tad varam noklausīties iestudēto sarunu un atbildēt: “Šovakar ne. Rīt mēs esam aizņemti. Varbūt kādu citu vakaru.”

Pusaudžiem ar īsziņu palīdzību izveidojiet kodu vārdus, kas ir skaidri un labi saprotami vēstījumi jums, ka jūsu bērnam, pusaudzim vai jaunietim nepieciešams izkļūt no situācijas, un iepriekš izstrādājiet izejas plānu. Piemēram, ja jūsu pusaudzis ir kādā pasākumā, bet notiek kaut kas viņai vai viņai nepatīkams vai neērts, tad, piemēram, sagatavojiet kodu īsziņu ar tekstu: “Es esmu izsalcis. Vai tu vari man atnest ēdienu?”, un tā ir saprotama ziņa, ka viņam ir nepieciešams “glābšanas” zvans – piezvanot un paziņojot, ka bērnam ir jāatgriežas mājās.

Vēl dažas frāzes, ko pusaudzis varētu izmantot:

Mana mamma teica, ka es nevaru.

Mana mamma man to neļaus.

Uzturiet to reāli.

Lai gan jūs vēlaties, lai jūsu bērns veidotu un uzturētu draudzību, centieties izvairīties no spriedumiem. Piemēram, saglabājiet sarunu vieglumu, kad dzirdat, ko jūsu bērns stāsta par saskarsmi ar vienaudžiem. Izvairieties no tādiem izteikumiem kā: “Tev vajadzētu vairāk draugu” vai “Citiem bērniem ir vairāk izklaižu nekā tev”, jo tas norāda uz deficītu, un jūs nevēlaties, lai jūsu jau tā nemierīgais bērns, pusaudzis vai jaunietis atrastu vēl vienu satraukuma avotu. Tā vietā uzdodiet šādus jautājumus: “Vai tu labi pavadīji laiku ar to un to draugu vai draudzeni?”.

Mazākiem bērniem rotaļu tikšanās reizes var ierobežot līdz vienai reizei nedēļā, pārējās dienās pievēršot uzmanību atpūtai, ģimenes laika pavadīšanai un citām aktivitātēm. Tas ir, dodiet viņiem laiku, lai dekompresētu no ikdienas, cenšoties palīdzēt organismam atbrīvoties no stresa un ļaut piedzīvot mazāka stresa vai pat relaksācijas brīžus.

Relaksācijas aktivitātes var ietvert:

grāmatas lasīšana

mūzikas klausīšanās vai meditācija

ēterisko eļļu izsmidzināšana

zīmēšana vai krāsošana

rotaļas ar sensoriem materiāliem, piemēram, ar smiltīm (kinētiskās smiltis) vai ar rīsiem vai pupiņām piepildītu kasti.

Lai kāda būtu aktivitāte, mērķis ir atrast kaut ko tādu, kas nav saistīts ar ekrānu vai mākslīgām skaņām, lai jūsu bērna, pusaudža vai jaunieša smadzenes varētu atslēgties no mūsu pārlieku stimulējošās pasaules. Tas arī dod laiku un telpu domāšanai, apstrādei un radošumam.

Palīdzēt bērnam orientēties sociālajā pasaulē ir grūts uzdevums, jo īpaši, ja jums pašiem bērnībā, pusaudža vai jaunieša vecumā tas bija grūti. Var gadīties, ka šādas sarunas vai domas par rotaļu tikšanās organizēšanu jūsu bērnam izraisa bailes no noraidījuma un neiekļaušanās. Atzīstiet savas sajūtas un saprotiet, ka tas ir normāli, ja jūs abi esat satraukti. Patiesībā tas, visticamāk, sniegs jums labu perspektīvu par jūsu bērna satraukumu un bažām.