Kas ir piesaistes teorija?

Piesaistes teorija ir psiholoģiska teorija, kas izskaidro cilvēku emocionālās piesaistes būtību. To izstrādāja Džons Boulbijs (John Bowlby) un Mērija Einsvorta (Mary Ainsworth) pagājušā gadsimta 50. un 60. gados. Saskaņā ar piesaistes teoriju emocionālā saikne, kas veidojas starp zīdaini un viņa primāro aprūpētāju(-iem), ir svarīgs faktors bērna vispārējā attīstībā.

Piesaistes teorija liecina, ka pieķeršanās kvalitāte starp zīdaini un viņa aprūpētāju ir svarīgs faktors bērna sociālajā, emocionālajā un kognitīvajā attīstībā. Bērni, kuriem ir droša pieķeršanās ar saviem aprūpētājiem, ir lielāka iespēja, ka, pieaugot, viņi būs pārliecināti par sevi, patstāvīgi un emocionāli stabili. Turpretī bērniem, kuriem ir nedroša pieķeršanās pie aprūpētājiem, var būt grūtības ar sociālajām un emocionālajām prasmēm, kā arī lielāka nosliece uz trauksmi un depresiju.

Piesaistes teorija ir plaši pētīta un ir plaši atzīta par pamatotu un noderīgu veidu, kā izprast emocionālās saites, kas veidojas starp indivīdiem. Šī teorija ir piemērota arī pieaugušo attiecībām, un tiek uzskatīts, ka bērnībā izveidojušās emocionālās saites var ietekmēt attiecību kvalitāti pieaugušā vecumā.