Kāda ir piemērota un atbalstoša vide bērniem un pusaudžiem, viņiem augot un attīstoties?

Bērniem augot un attīstoties, ir svarīgi, lai vide būtu piemērota un atbalstoša viņu attīstībai. Tas nozīmē, ka pieredzes un mijiedarbības veidi, kas ir vislabvēlīgākie bērnam vienā attīstības posmā, var nebūt tādi paši bērnam citā attīstības posmā. Laika gaitā katrā bērnā notiek fiziskas, neiroloģiskas, kognitīvas un sociālas un emocionālas pārmaiņas, un tas, kas ir saistošs un attīstības ziņā atbilstošs bērna vajadzībām sākumskolas vecumā, atšķirsies no tā, kas ir piemērots bērnam vēlākā bērnībā un dažādos pusaudža vecuma posmos.

Viens no svarīgiem bērnu attīstības atbalsta aspektiem ir regulatīvo prasmju, piemēram, spējas regulēt emocijas un virzīt uzmanību, kas ir būtiskas, lai gūtu panākumus skolā un dzīvē, attīstības veicināšana. Šīs prasmes var veicināt, apvienojot kognitīvos, nervu un sociālos attīstības procesus, un tās ir “dziļi iestrādātas bērna attiecībās ar citiem”. Izpildfunkcija, kas ietver spēju plānot, secīgi kārtot, pielāgot un organizēt uzvedību, arī attīstās agrā bērnībā un turpina strauji attīstīties vidējā bērnībā.

Pusaudžu vecumā pieaug vienaudžu nozīme, un pusaudži ir īpaši jutīgi pret pieaugušo savas kopienas locekļu attieksmi un uzvedību. Šajā laikā pusaudži arī sāk pētīt un veidot saskaņotu savas identitātes apziņu un domāt par savām vērtībām, uzskatiem un dzīves mērķi. Vide un attiecības, kas nodrošina drošības, piederības un autonomijas sajūtu, kā arī intelektuālu izaicinājumu un skaidras normas un gaidas, var atbalstīt pusaudžu pašregulāciju, neatkarību un lēmumu pieņemšanu.

Vidējā un vēlīnā pusaudža vecumā jaunieši apsver savu vietu pasaulē un savus centienus attiecībā uz dzīvi pēc vidusskolas, tostarp pēcvidusskolas izglītību, prasmju attīstīšanu un darba un karjeras iespējām. Iespējas pusaudžiem dot ieguldījumu savā kopienā un kritiski izvērtēt sociālo pasauli var atbalstīt viņu identitātes un sociālpolitisko attīstību un sniegt nozīmīgu pieredzi. Dalībai ārpusskolas programmās, piemēram, vasaras programmās, šajā attīstības periodā var būt gan preventīva, gan veicinoša ietekme, mazinot riska uzņemšanos un antisociālu uzvedību, kā arī uzlabojot sekmes, psiholoģisko noturību un psihosociālās kompetences.