Balss tonis, kliegšana un acu skatiens saziņā ar bērnu

Šodien turpinām rakstu sēriju “VIP piezīmes”, pieskaroties vēl diviem svarīgiem komunikācijas aspektiem, kuriem noteikti jāpievērš uzmanība – tie ir balss tonis un acu skatiens. Balss tonis un intonācija mums bieži pasaka priekšā, ko cilvēks patiesībā domā. Dzirdot labus vārdus, kas izteikti izsmejošā balsī, varam uztvert sarkasmu vai saprast, ka cilvēks nemaz nedomā to, ko saka. Ja uz mums kliedz, izjūtam bailes, ja ar mums runā maigā balsī – varam sajust mierinājumu. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no balss intonācijas. Tieši tāpat arī acu skatiens dažkārt var ievainot pat vairāk kā vārds vai arī likt mums bailēs sastingt. Vecāki nereti mēdz to izmantot, lai kontrolētu savus bērnus, bet šodien paanalizēsim, kāpēc tā, iespējams, nav nemaz tik laba doma.
BALSS TONIS
Balss tonim ir liela nozīme brīžos, kad komunicējam ar bērnu un vēlamies veidot saikni. Mēs varam izmantot balsi, lai paustu prieku par saskarsmi ar bērnu, un varam to arī izmantot, lai veicinātu viņa pašregulāciju jeb spēju nomierināties un pašam tikt galā ar savām emocijām. Piemēram, ja bērns ir pārāk enerģisks, maiga un nomierinoša balss palīdzēs viņam nomierināties. Ja bērns šķiet neieinteresēts un garlaikots, ar pacilājošu, rotaļīgu balsi varam padarīt rotaļāšanos jautrāku un aizraut bērnu. Tas, kā mēs izmantojam balsi, nosaka visas saskarsmes toni un gaisotni.
Pamēģināt kādreiz ierakstīt savu balsi, kad ikdienā sarunājaties ar bērniem. Noklausoties ierakstu, sadzirdēsiet, kādu balss toni pārsvarā izmantojat – vai balss skan skarbi un autoritatīvi, vai ir maiga un tajā jaušams smaids? Kā jūs paši gribētu, lai citi ar jums runā?
Ļoti svarīgi, lai balss tonis saskan ar vēstījumu, kuru paužat vārdiski un ar ķermeņa valodu. Ja ledainā balsī sakāt: “Neuztraucies, viss ir kārtībā!”, tad šie vēstījumi nesaskan, un bērnā var radīt apjukumu un neizpratni – tad ir vai nav kārtībā? Tas var arī traucēt atpazīt un saprast emocijas: “Es nesaprotu, vai mamma ir dusmīga, draudzīga vai bēdīga?”. Konfliktējoši vēstījumi neveicina drošības izjūtu starp vecāku un bērnu, un rada trauksmi, centieties no tiem izvairīties.
Īpaši graujoši iedarbojas arī monotona un neieinteresēta balss rotaļu situācijās. Jūs varat piekrist spēlēties ar bērnu, it kā apmierinot viņa vajadzību pēc saiknes, bet, ja būsiet neieinteresēts un garlaikots, bērns to ļoti labi sajutīs un saikni veidot neizdosies. Balsij ir tikpat liela nozīme, cik darbībām un pateiktajam. Esiet patiesi pret saviem bērniem, un viņi to novērtēs, ielaižot jūs savā pasaulē!
TONIS, RITMS, SKAĻUMS
Centieties atcerēties šos trīs aspektus, kas attiecas uz mūsu balsi:
1. Kāds ir jūsu balss TONIS? Tonis ir veids, kā izskan jūsu teiktais. Vai jūsu balss tonis ir rotaļīgs? Skarbs? Garlaicīgs?
2. Kāds ir jūsu balss RITMS? Ritms ir balss modulācija jeb izmaiņas. Vai balss ir monotona? Nomierinoša? Enerģiska?
3. Kāds ir jūsu balss SKAĻUMS? Skaļums norāda, vai balss ir klusa vai skaļa. Skaļa balss reizēm var būt biedējoša!
Pielāgojiet savu balss toni situācijai – rotaļājoties izmantojiet priecīgu un pacilātu balss toni, brīžos, kad nepieciešams disciplinēt, izmantojiet mierīgu, bet noteiktu balss toni, veicot vakara nomierināšanās rituālus, runājiet pieklusinātā un maigā balsī, bet, kad nepieciešams novērst bīstamu situāciju, balss var kļūt arī skaļāka.
KLIEGŠANA
Atcerieties, ka kliegšana un balss paaugstināšana ir viena no emocionālās vardarbības formām. Bērns, uz kuru vecāks kliedz, pārdzīvo lielu stresu, un tiek iedarbināts viens no trim izdzīvošanas mehānismiem – cīnīšanās, bēgšana vai sastingšana. Saņemot uzkliedzienu, bērns nereti patiešām izpildīs prasīto, taču vai mēs vēlamies, lai bērni no mums baidītos? Vai bailes var būt drošu attiecību pamats? Pētījumi liecina, ka pastiprināta stresa hormona kortizola izdale smadzenēs, kas notiek, kad bērns atrodas trauksmainā un baiļpilnā situācijā, atstāj negatīvu iespaidu uz bērna spēju mācīties, uztvert jaunu informāciju un pieņemt lēmumus. Ja esat dusmu pārņemts, centieties klusi aizskaitīt līdz desmit vai doties uz blakus istabu nomierināties, pirms reaģēt uz notikušo. Vienmēr paturiet prātā jautājumu: “Vai tas, kā es komunicēju ar bērnu, mūs satuvina vai attālina?”
ACU SKATIENS
Acis ir mūsu dvēseles spoguļi, skatīšanās otram acīs mūs satuvina, un acu kontaktam ir liela nozīme arī saiknes veidošanā. Mēģiniet nodibināt acu skatienu katru reizi, kad komunicējat ar savu bērnu. Varat teikt, piemēram: “Lūdzu, paskaties uz mani” vai arī paņemt bērna rokas savējās un maigi pagriezt pret sevi, meklējot acu kontaktu.
Bērni bieži ir aizņemti rotaļās un nevar tik viegli pārslēgties uz sarunu vai sadzirdēt jūs. Acu kontakta nodibināšana var palīdzēt pārslēgt bērna uzmanību un sakoncentrēt uzmanību uz jums. Centieties, lai jūsu acu skatiens ir gādīgs, laipns un labestīgs. Ja bērns runā, ar acu skatienu paudiet, ka esat ieinteresēts un gatavs uzklausīt.
Regulāri veidojot acu kontaktu ar bērnu, mēs sūtām neverbālu ziņu, ka mēs viņu redzam, novērtējam un viņš mums ir svarīgs. Acu skatiens palīdz veidot emocionālo kontaktu, parādot, ka esam klātesoši un ieinteresēti, atklāti, uzticami. Tas ir drošu attiecību pamats.