Kā sarunā nonākt pie risinājuma

Apspriediet kopīgi, kādas varētu būt turpmākās darbības?

Vienojoties ar viņu, kad un kā runāsiet ar pedagogiem par situācijas risinājumu. Aplieciniet bērnam savu gatavību ieklausīties viņa bažās, vēstot, ka esat gatavs palīdzēt nodrošināt viņa drošību un emocionālo labsajūtu arī ārpus mājas vides.

Aplieciniet, ka palīdzēsiet un tiksiet galā ar situāciju. Jūsu klātbūtnē bērnam ir jāizjūt uzticama un droša aizmugure, jāgūst apziņa, ka viņš ir saredzēts, sadzirdēts un novērtēts.

Ja bērns ir nonācis šādā situācijā, tas nozīmē, ka viņš pats šobrīd nespēj to atrisināt. Jums jārada bērnā pārliecība, ka viņš var uz jums paļauties un jūs viņam palīdzēsiet tikt galā ar problēmu.

Problēmu risinājumi var būt ļoti dažādi: no ieklausīšanās un bērna uzmundrināšanas līdz aktīvai iesaistei kopā ar speciālistiem. Tas, kāds risinājums būs piemērotākais jūsu bērnam, ir atkarīgs no pašas problēmas, tās atstātajām sekām uz bērnu, no skolas iesaistes un citiem apstākļiem.

Ir svarīgi dot iespēju arī bērnam pašam piedalīties problēmas risināšanā. Bērna iesaistes līmenis ir atkarīgs no vecuma – mazāki bērni var piedalīties, stāstot vecākiem par sajūtām, bet pusaudžiem ir iespējama aktīvāka loma, tostarp, saruna ar speciālistiem.

Pavaicājiet, kādu situācijas risinājumu redz pats bērns un kādu palīdzību viņš vēlētos saņemt.

Dažkārt bērni noliedz vajadzību pēc palīdzības vai uztraucas, ka tā varētu pat pasliktināt situāciju. Tādās reizēs uzsveriet, ka Jums ir svarīgi parūpēties par bērnu, tieši tāpēc jūsu kā vecāka pienākums ir sekot līdzi tam, kā bērns jūtas, bet jūs kopīgi varat izlemt, kā to izdarīt vislabākajā veidā.

Vienmēr pēc iespējas ātrāk paredziet un ieplānojiet konkrētu nākamo soli. Informējiet bērnu par visu, ko jūs grasāties darīt un kas viņu varētu sagaidīt. Piemēram: “Es rīt piezvanīšu tavai skolotājai. Visticamāk, viņa pēc tam vēlēsies ar tevi aprunāties. Pastāsti viņai to, ko izstāstīji man. Ja vēlies, arī es atnākšu uz skolu un mēs runāsim ar skolotāju kopā.”

Atcerieties – ir normāli, ja pēc pirmās sarunas jūs neesat izveidojis konkrētu plānu. Kā vecākam jūsu primārais pienākums ir:

  • pārrunāt ar bērnu notiekošo, strukturējot viņa paša sajūtas un sapratni par notiekošo,
  • sniegt bērnam atbalstu un drošības sajūtu.